18.11.2017, Sestdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Valsts svētki Pārgaujas novadā
    17. novembrī Stalbes tautas namā notiks Latvijas proklamēšanas 99. gadadienai veltīts pasākums ...
  • Pārgaujas novada jaunatnes mini-forums "Pacel Ideju"
    25. novembrī Auciemmuižā no plkst. 11.00 līdz 16.00 notiks Pārgaujas novada jaunatnes mini-forums “Pacel ideju” ...
  • Par Pārgaujas novada domes lēmumu “Par paredzētās darbības smilts – grants un smilts ieguves paplašināšanu derīgo izrakteņu atradnē “Apiņi” – akceptēšanu”
  • Uzsākta Teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde
    Aicinām iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus iesaistīties Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, izsakot priekšlikumus ...
  • Ar valsts atbalstu Pārgaujas novadā uzsākta vairāku projektu realizācija
    Saņemot valsts mērķdotācijas pašvaldības pasākumu īstenošanai, šajā gadā uzsākta vairāku projektu realizācija (kopā 4) ...
  • Tiks atjaunota Sarkano klinšu infrastruktūra
    Ar ERAF atbalstu uzsākts projekts kā ietvaros tiks atjaunota Sarkano klinšu pie Gaujas infrastruktūra (Raiskuma pagasts) ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
239, pašlaik vēro: 10.

Vai, Jūsuprāt, Pārgaujas novadam būtu nepieciešama sava Jauniešu dome?
Nav viedokļa
» PAŠVALDĪBA » SOCIĀLAIS DIENESTS » Valsts finansētie sociālie pakalpojumi

VALSTS FINANSĒTIE SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

Invalīdu profesionālā rehabilitācija

 Lai cilvēki ar invaliditāti varētu apgūt jaunu profesiju vai pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes, valsts piedāvā profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Profesionālo rehabilitāciju var saņemt cilvēki darbspējas vecumā, ja viņiem ir noteikta invaliditāte un izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀK) ieteikums apgūt jaunu profesiju. Profesionālo rehabilitāciju nodrošina Labklājības ministrijas Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža un Jūrmalas profesionālā vidusskola.

 Sociālā rehabilitācija redzes invalīdiem

 Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs, sniedzot sociālos pakalpojumus redzes invalīdiem, īsteno pasākumus, kas mazina redzes zuduma ietekmi uz personas sociālās funkcionēšanas spējām.

Sociālo pakalpojumu sniedzējs atbilstoši klienta individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam nodrošina atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus klienta patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvei (nepārsniedzot 300 stundas gadā) vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu (ar uzturēšanos pie sociālo pakalpojumu sniedzēja) klienta patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvei (nepārsniedzot 150 dienas reizi piecos gados).

 Sociālā rehabilitācija dzirdes invalīdiem

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs, sniedzot sociālo pakalpojumu dzirdes invalīdiem, īsteno pasākumus, kas mazina dzirdes zuduma ietekmi uz personas sociālās funkcionēšanas spējām.

Sociālo pakalpojumu sniedzējs atbilstoši klienta individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam nodrošina atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās integrācijas veicināšanai (nepārsniedzot 150 stundas gadā) vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu klienta patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvei (nepārsniedzot 150 dienas piecos gados). Sniedzot klientam sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs darbojas pēc komandas principa, nosakot atbildīgo personu par sociālās rehabilitācijas procesa gaitu.

 No vardarbības cietušo bērnu sociālā rehabilitācija

Vardarbība ir īslaicīga vai ilgstoša iedarbība uz bērnu, kura ir kaitīga viņa labklājībai, dabiskai, fiziskajai un psiholoģiskajai attīstībai. Tā ir sociāli nelabvēlīga un krimināla parādība, kas psihoemocionāli traumē bērnu.

Vardarbības veidi:

Fiziska – vecāku vai citu aprūpētāju apzināts spēka pielietojums pret bērnu (bērnu purina, iepļaukā, per, sit ar siksnu, žagaru vai kādu citu priekšmetu, bērnu apdedzina, rauj aiz matiem, auss, bērnam draud ar nazi vai citu ieroci);

Emocionāla – bērna pastāvīga atstumšana vai psiholoģiska terorizēšana (bērnu atraida – noliedz bērna domas, atsakās palīdzēt bērnam; bērnu pazemo – kritizē, apsaukā, publiski pazemo, kliedz uz viņu; bērnu terorizē – draudi ir tādi, ka rada bērnā bailes un satraukumu; bērnu izolē; nodod bērna jūtas; bērnu izmanto vecāku interesēs un viņu vajadzībās; neadekvāta bērna socializācija);

Seksuāla – bērnu vai pusaudžu iesaistīšana seksuālās darbībās, kuras viņi īsti nesaprot, nevar apzināt tām piekrist vai tās pārkāpj sociāli pieņemto ģimenes lomu aizliegumus (bez tieša fiziska seksuāla kontakta – atkailināšanās, bērna izģērbšana, novērošana; ar tiešu fizisku sex kontaktu, ar fiziska spēka pielietošanu);

Nolaidība – vecāki vai aprūpētāji pastāvīgi nepievērš bērnam pietiekamu uzmanību medicīnas (regulāras veselības pārbaudes, potes, aprūpe bērna slimības laikā), izglītības (neseko līdzi, vai bērns apmeklē skolu, nerūpējas par bērna sagatavošanu skolai, bērna mācīšanās apstākļiem mājās u.c.), vides (piemērota dzīvesvieta, higiēniski apstākļi) uztura (bērns nesaņem viņa attīstībai un veselībai vajadzīgo ēdienu pietiekamā daudzumā un kvalitātē), kā arī citu fizisko (nerūpējas par bērna personīgo higiēnu u.c.) vai emocionālo vajadzību jomā (bērns atstāts bez uzraudzības, vecāki neinteresējas par bērna ikdienas gaitām).

Vardarbībā cietušie bērni bez maksas var saņemt

Ārstniecība un medicīniskā rehabilitācija:

• Neatliekamo medicīnisko palīdzību;

• Veselības aprūpes pakalpojumu minimumu;

• Veselības aprūpes pakalpojumi papildus veselības aprūpes pakalpojumu minimumam;

• Veselības aprūpes pakalpojumi bērnam, kurš nav slimokases dalībnieks.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērnam, kurš cietis no vardarbības, sniedz:


• dzīvesvietā (ne vairāk par desmit 45 minūšu konsultācijām)

• sociālās rehabilitācijas institūcijā (sociālās rehabilitācijas kurss līdz 30 dienām vai sociālās rehabilitācijas kurss līdz 60 dienām, ja par noziedzīgo nodarījumu ir uzsākts kriminālprocess).

Sociālā rehabilitācija attiecīgās institūcijās pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskām, toksiskām vai citām apreibinošām vielām

No psihoaktīvām vielām (alkohola, narkotiskajām, toksiskajām) vai citām apreibinošām vielām atkarīgie bērni par valsts budžeta līdzekļiem var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai panāktu atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas, tādējādi uzlabojot fizisko un garīgo veselību un veicinot atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē.

Tiesības uz valsts apmaksātiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem ir no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem pēc pilna ārstēšanās un motivācijas kursa pabeigšanas ārstniecības iestādē vai pēc narkologa noteiktā ārstēšanās kursa pabeigšanas.

 Pēc Sociālās integrācijas valsts aģentūras norīkojuma, pakalpojumu var saņemt pusaudžu rehabilitācijas centrā „Saulrīti”, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā.

Sociālās rehabilitācijas kursa ilgums bērnam ir 3, 6, 12 vai 18 mēneši.

Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums

Tehniskie palīglīdzekļi ir ierīces, kas atvieglo cilvēka spējas pārvietoties, aprūpēt sevi un pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Tie ir ratiņkrēsli, ortozes un protēzes, pašaprūpes palīglīdzekļi, arī palīglīdzekļi mājsaimniecībā, piemēram, produktu griešanai, smalcināšanai, sadalīšanai.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 25.pants nosaka: "Tehniskos palīglīdzekļus par valsts budžeta līdzekļiem ir tiesības saņemt šādām personām ar ilgstošiem vai nepārejošiem organisma funkciju traucējumiem vai anatomiskiem defektiem, ja tās saņēmušas ārstniecības personas atzinumu par šāda pakalpojuma nepieciešamību:

    visu grupu invalīdiem un bērniem invalīdiem līdz 18 gadu vecumam;
    personām, kurām tehniskais palīglīdzeklis nepieciešams, lai samazinātu vai novērstu funkcionālo mazspēju;
    personām ar prognozējamu invaliditāti, kurām šāda pakalpojuma nepieciešamība noteikta individuālajā rehabilitācijas plānā;
    personām ar anatomiskiem defektiem – protēzi vai ortopēdiskos apavus."

Lai persona lietošanā saņemtu kādu no tai nozīmētajiem palīglīdzekļiem, Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrā jāiesniedz

    rakstisks iesniegums,
    ārstējošā ārsta atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.

Iesniegumā jānorāda personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, e-pasts; invaliditāte, ja tāda piešķirta; nepieciešamā tehniskā palīglīdzekļa veids un izmantošanas mērķi.

Ja tehniskais palīglīdzeklis nepieciešams bērnam vecumā līdz 18 gadiem vai personai, kura atzīta par rīcībnespējīgu, personas likumiskajam pārstāvim iesniegumā papildus jānorāda arī savi personas dati un jāpievieno pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopija.

Ja zināms, ka tehnisko palīglīdzekli saņems cita persona, nevis iesnieguma iesniedzējs, iesniegumā norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un personas kodu.

Personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā – sociālās rehabilitācijas pakalpojumi sociālās rehabilitācijas iestādēs

Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz iemācīties sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjauno vai apmāca tām prasmēm, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas, palīdz cilvēkam atgriezties darba dzīvē un iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs. Tā ietver individuāla sociālās rehabilitācijas plāna izveidi, izglītošanu vides pielāgotības un palīglīdzekļu lietošanas jomā, lai uzlabotu mobilitāti un patstāvīgas dzīves iemaņas.

Valsts apmaksā sociālās rehabilitācijas kursu:

    personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā (no 15 līdz vecuma pensijas piešķiršanas vecumam), kā arī personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras strādā.
    politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
    Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.
    Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām līdz 18 gadu vecumam.
    personām ar prognozējamu invaliditāti;
    Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (pieteikšanās ar attiecīgo dienestu norīkojumiem);

Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodrošina Sociālās integrācijas valsts aģentūra.

Lai saņemtu rehabilitācijas pakalpojumu, personai jāierodas Sociālajā dienestā līdzi ņemot ārsta izziņu un dokumentu, kas apliecina piederību, kādai no iepriekš minētām kategorijām.

Cilvēku tirdzniecības upuru sociālā rehabilitācija

Sociālā rehabilitācija ir balstīta uz individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu, ko sastāda katram cilvēkam, izvērtējot viņa primārās vajadzības. Šo plānu izstrādā speciālistu komanda kopā ar pakalpojuma saņēmēju.

Pamatojoties uz izstrādāto plānu, cilvēks var saņemt psihologu, juristu, mediķu u.c. speciālistu konsultācijas, drošu patvērumu, atbalstu kriminālprocesa laikā un, ja nepieciešams, arī pēc tā.

Par pamatu rehabilitācijas saņemšanai kalpo vai nu policijas, vai sociālās rehabilitācijas institūcijas darbinieku atzinums.

Lai saņemtu šo rehabilitāciju, cilvēku tirdzniecībā cietušie var vērsties tieši pie sociālās rehabilitācijas sniedzēja. Policijas atzinums nav obligāts. Tiesības sniegt sociālo rehabilitāciju cilvēku tirdzniecībā cietušajiem ir  biedrībai „Patvērums” un „Drošā māja".

Atbalsta programma ar celiakiju slimiem bērniem,
kuriem nav noteikta invaliditāte

Lai palīdzētu tiem vecākiem, kuru bērni ir slimi ar celiakiju, valsts šīm ģimenēm sniedz papildu atbalstu bezglutēna pārtikas iegādei. Tas ir materiāls atbalsts – 106,72 euro mēnesī vienam bērnam.

Lai saņemtu atbalstu:

    jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā (VSAA) jāiesniedz rakstisks iesniegums;
    jāiesniedz sertificēta pediatra gastroenterologa rakstiska izziņa, kurā norādīta slimības diagnoze – celiakija. Ārsta izziņā jābūt norādītam atkārtotas pārbaudes termiņam, kas nepārsniedz divus gadus kopš tās izsniegšanas dienas;
    jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;
    kā arī jāuzrāda bērna dzimšanas apliecība.

Atsevišķos gadījumos papildu minētajiem dokumentiem var būt jāuzrāda:

    bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums par aizbildnības nodibināšanu, ja atbalsta pieprasītājs ir bērna aizbildnis;
    lēmums par bērna nodošanu audžuģimenē, ja pieprasītājs ir viens no audžuģimenes locekļiem;
    lēmums par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē, ja pieprasītājs ir cilvēks, kuram bērns nodots pirmsadopcijas aprūpē;
    lēmums, kas pieņemts bērna personisko interešu aizsardzībai, ja pieprasītājs ir cilvēks, kurš faktiski audzina bērnu;
    tiesas spriedums par adopcijas norakstu, ja pieprasītājs ir adoptētājs, kurš nav ierakstīts adoptētā bērna dzimšanas reģistrā kā māte vai tēvs.

Atbalstu piešķir:

    uz laiku līdz ārsta izziņā noteiktās atkārtotās pārbaudes termiņam;
    ja atbalsts pieprasīts 12 mēnešu laikā pēc ārsta izziņas izsniegšanas, to piešķir ar izziņas izsniegšanas dienu;
    ja atbalsts pieprasīts pēc 12 mēnešiem kopš izdota ārsta izziņa – ar atbalsta pieprasīšanas dienu;

VSAA 10 darba dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem un rakstiski nosūta pieprasītājam lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

Jāatceras, ka atbalsta izmaksu pārtrauc, ja netiek laikus iesniegta izziņa par atkārtotu ārsta pārbaudi, kā arī pēc tam, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu, un gadījumos, ja bērnam tiek noteikta invaliditāte.

Atbalsta saņēmējam ir pienākums laikus iesniegt VSAA ārsta izziņu par atkārtoto pārbaudi, kā arī 10 darba dienu laikā informēt VSAA par izmaiņām atbalsta saņēmēja vai bērna tiesībās uz atbalstu.

Asistenta pakalpojums izglītības iestādē

Asistenta pakalpojums paredzēts bērniem invalīdiem no 7 līdz 18 gadu vecumam, bet, ja mācās – arī pilngadīgiem cilvēkiem, kuriem ir I vai II invaliditātes grupa (turpmāk – skolēns), kuriem piešķirts invalīda īpašas kopšanas pabalsts un kuri mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Skolēna likumiskais pārstāvis (vecāki) vai pats skolēns, ja tas sasniedzis 18 gadu vecumu (turpmāk – pieprasītājs), izglītības iestādē iesniedz:

a) iesniegumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu. Iesniegumā norāda šādas ziņas:

- skolēna vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese;

- skolēna likumiskā pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese;

- vēlamais asistenta pakalpojuma sniedzējs (ja ir);

- vēlamais saziņas veids (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, deklarētās dzīvesvietas adrese);

b) skolēna individuālo rehabilitācijas plānu, kurā ir norāde par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

c) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - komisija) ieteikuma kopiju par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

Dokumentus var iesniegt personīgi, elektroniska dokumenta veidā ar e-parakstu vai nosūtīt pa pastu.

Asistenta pakalpojums pašvaldībā

No 2013.gada 1.janvāra cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kā arī bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadiem ir pieejami asistenta pakalpojumi pašvaldībā, kurus apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Šāds pakalpojums paredzēts, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti veikt ārpusmājas aktivitātes – nokļūt vietā, kur viņi mācās, strādā vai saņem pakalpojumus.

Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, cilvēkam ar invaliditāti sociālajā dienestā jāiesniedz rakstisks iesniegums un jāpievieno šādi dokumenti:

1. Pieaugušam cilvēkam ar I vai II grupas invaliditāti - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību;

2. Bērnam ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam - VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Tāpat jāpievieno izziņas, kas apliecina cilvēka sabiedriskās aktivitātes:

- darba devēja apliecinājums, ka cilvēks strādā;

- mācību iestādes apliecinājums, ka cilvēks mācās;

- dienas aprūpes centra vai biedrības apliecinājums, ka cilvēks apmeklē attiecīgo institūciju;

- institūcijas, kura organizē attiecīgos pasākumus, apliecinājumu par cilvēka dalību pasākumos, kuru apmeklēšanai asistenta pakalpojums nepieciešams.


© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv