24.02.2019, Svētdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • ATCELTAS zemledus makšķerēšanas sacensības
    23. februārī plkst. 10.00 uz Raiskuma ezera ATCELTAS...
  • Aicinām iedzīvotājus izteikt viedokli par Rozulas skolas tālāku izmantošanu
    Izsaki savu viedokli - aizpildi anketu!
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
  • Lauksaimnieciskai izmantošanai nomājamās zemes Pārgaujas novadā
    Aicinām pieteikties uz zemes vienībām vai tās daļas nomas tiesībām lauksaimnieciskai izmantošanai ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
104, pašlaik vēro: 11.

Vai esat apmierināts/-a ar autoceļu mehanizētās attīrīšanas no sniega kvalitāti 2018./2019. ziemas sezonā Pārgaujas novadā?
» Sākumlapa



Pārgaujas novada seniori iepazīst Latgales viesmīlību


       Augustā, kad aiz muguras bija melleņu un gaileņu lasīšanas trakums,- klāt laiks atpūtai! Ausa skaists rīts. Caur miglas pielijušām pļavām saulītes stari maigi apmīļoja agrīnos ceļiniekus. Mūsu ceļot mīlošā kompānija sēdās ērtā autobusā un devās ceļā uz Sēliju.

         Šoreiz uz Neretas pusi, gar Lietuvas pierobežu. Ap brokastu laiku ieradāmies Elkšņu pagasta „Dzelmītēs”, ģimenes uzņēmumā „Alīdes kafeja”. Uzņēmuma nosaukums par godu vecmāmiņai. Mazmeita Jolanta atcerējās bērnībā dzerto ozolzīļu kafiju. „Alīdes kafejas” sastāvā ir 45% cigoriņi, 45% mieži vai rudzi, 5% burkāni, 5% ozolzīles. Visas sastāvdaļas kaltētas un sasmalcinātas. Jaunums ir „Paulīnes kafeja”, tās sastāvā ir rudzi. Baudot šo kafiju, uzvirmo rupjmaizītes spēcinošais aromāts. Kafija nesatur kofeīnu, veicina vielmaiņu, spēcina imūnsistēmu un ir garšīgs dzēriens, to var baudīt, pievienojot pienu, cukuru vai medu. Izejvielas tiek audzētas pašu saimniecībā. „Alīdes kafejai” ir piešķirta kulinārā mantojuma zīme. Arī pavārs Mārtiņš Rītiņš augstu novērtējis šo kafiju un rekomendē kā ļoti labu padzērienu. Kafija tiek fasēta papīra maisiņos pa 200 gr. un ir nopērkama daudzviet Latvijā. Pie aromātiskās kafijas pievienojām godam nopelnīto mūsu 10. ekskursijas brauciena jubilejas kliņģeri.

       Tālāk mūsu ceļš veda pāri Dienvidsusējas upei uz Evanģēliski luterisko baznīcu Neretā. Šis ir vēstures piemineklis ar skatu torni piecos stāvos, torņa augstums 38,6 m. No torņa pārredzama Neretas ainava. Baznīcas pamati likti 1584. gadā, un baznīcas lielākā vērtība, ka tā saglabājusies neizmainīta, pārdzīvodama gadsimtus un karus. 1893. gadā uzstādītas Vācijā būvētās ērģeles, kurām īpaši dzidrs skanējums. Ekskursijas dalībniece, Jūsmas kundze, uz šīm brīnišķajām ērģelēm spēlēja L.t.dz. „Pūt vējiņi...”, un baznīcas velves piepildījās ar svētajām skaņām - šādi mirkļi paliek gaiši un piepildīti sirdī un atmiņās vēl ilgi.

        Tālāk mūsu ceļš veda cauri Aknīstei uz Asares pagastā sertificētu bioloģisko saimniecību „Āmuri” - nosaukums par godu vectētiņam, kurš bijis kalējs. Ievērības vērts ir tas, ka Sēlijā katrā ciematā ir pa vienam vai diviem dievnamiem. Arī Asarē ir dievnams, mēs to izmantojām kā orientieri, lai vieglāk atrastu meklēto sētu. Z/s „Āmuri” nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, ir dažādu šķirņu putni arī cērpamās zīda vistas, no spalvām gatavo spilvenus. Sētā izvietotas dažādu dzīvnieku skulptūras, par izejmateriāliem pielietojot sūnas, kou un celtniecības putas. Figūras no traktora līdz pat lācim, zaķim un zirneklim. Aplokā ganījās četru dažādu šķirņu poniji, kuru ganāmpulku nesen papildinājis mazulis. Dobēs dažādi garšaugi un mētras. Mēs pārbaudījām savas zināšanas bioloģijā un augu atpazīšanā. Saimniece cienāja ar tēju, mums vajadzēja atminēt no kādas mētras gatavota. Mūsu dārzos nākamajās vasarās smaržos iegādātie tējas augi.

         Ceļu turpinājām cauri Ancenei uz Sēļu sētu „Gulbji”. Braucot 3km pa meža ceļu, sajutāmies, ka esam nomaldījušies, līdz beidzot ieraudzījām norādi, ka viss pareizi. „Gulbjos” mūs sagaidīja sētas saimniece, tērpusies linu audekla drānās ar rakstainu priekšautu, galvā baltu aubīti. Savā latgaļu valodā dziedāja sasveicināšanās dziesmu un aicināja sētā. Tā kā bija jau pēcpusdiena, pa ganu ceļu devāmies lejā, kur dīķmalas lapenēs ieturējām pusdienu maltīti. Cienājāmies ar bukstiņputru un cepelīniem. Saimniece pusdienas bija gatavojusi pēc savas gaumes.

       Rakstījām vēlējumu un to ievietojām māla krūkā. Devāmies arī stādīt bērzu un līdzās noglabājām šo māla krūku ar ziņu nākamām paaudzēm. Stādot visi kopā dziedājām bērzam veltītas dziesmas un Jūsmas kundze piespēlēja uz akordeona. Šajā sētā mīt tālredzīgi saimnieki, jo līdz ar mūsu dalību bērza stādīšanā, esam uzņēmušies atbildību. Saimniece piekodināja, ka pēc pāris gadiem mums jāaplūko kā bērzam klājas. Nosaukums „Gulbji” radies, jo saimnieki ļoti vēlējušies, lai pļavas dīķī dzīvotu gulbji. Kādu pavasari, kad tie arī atlidojuši, saimniece ar visu dvēseli palīdzējusi, klupdama bridusi pa dūksnāju gatavojot ligzdu, bet tomēr gulbji pacēlušies spārnos un nav palikuši... Iepazināmies ar pirts lietām un veldzējāmies ar avota vēso ūdeni. Iespējams, ka dzīvesprieku un mundrumu saņēmām no avotiņa dziedinošām spējām, bet noteikti arī no sētas raženiem saimniekiem. Tuvumā nav asfaltētu ceļu, tomēr saimnieki par dzīvi negaužas, jūtas laimīgi un dzīvo saskaņā ar dabu. Bagātinājušies ar dzīves ziņu uzsākām mājupceļu un šķita, ka arī „zirgs” uz mājām dodas ātrāk. Skandējām dziesmas un uzkrājām jaunus spēkus, jo ceļojums bagātina dvēseli! Ja no rīta satiekam labus un darbīgus cilvēkus un arī vakarā, tad diena ir bijusi divtik piepildīta!

    
 


Paldies ceļojuma dalībniekiem par možu garu!

Grieta Grosberga,
ekskursijas organizatore


© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv