19.04.2019, Piektdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
  • Lauksaimnieciskai izmantošanai nomājamās zemes Pārgaujas novadā
    Aicinām pieteikties uz zemes vienībām vai tās daļas nomas tiesībām lauksaimnieciskai izmantošanai ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
1909, pašlaik vēro: 20.

Vai piedalīsieties Lielajā Talkā 2019?
- Jā, talkošu savā īpašumā
- Jā, talkošu kādā no oficiālajām Talkas vietām
Nē, nepiedalīšos
» Sākumlapa



Bibliotēkas lūdz atsaukties
Kur gan citur vēl var uzzināt par sava novada vēsturi, ja ne muzejā. Nelaime tik tā, ka mūsu novadam nav sava muzeja. Tad jāliek lietā plāns B. Jādodas uz bibliotēku. Pārgaujas novadā ir 3 „gaismas pilis”- Raiskumā, Stalbē un Straupē.

Un šeit sākas interesantākais posms. Lai arī Raiskuma un Straupes bibliotēkas ir ar senu vēsturi, šī vēsture laika gaitā ir zudusi. Ne tikai pagasta vēsture, bet pašu bibliotēku piedzīvotais varētu būt vēl plašākā uzskatē. Un te bibliotēkas ļoti cer uz novadnieku atsaucību – ja kādam ir zināms kāds atmiņu pavediens par bibliotēku vēsturi, tās darbiniekiem, rīkotajiem pasākumiem vai vēl kāds notikums, lai cik liela vai maza mēroga tas būtu – lūdzu dalieties savās atmiņās. Ja tās var papildināt ar kādu taustāmu materiālu kā fotogrāfija, avīžraksts vai cita lieta, lūdzu, uzdāviniet to bibliotēkām.

Visvecākā novada bibliotēka pēc datiem ir Raiskuma, to var spriest pēc 1896.gada hronikām, kad Raiskuma izglītības biedrība sāk bibliotēkas veidošanu. Un pēc dokumentiem redzams, ka tās pirmais vadītājs bijis Jānis Proriņš, kurš darbu sāka ar 601 grāmatu. Patlaban visvecākā Raiskuma grāmatu krātuves grāmata ir izdota 1910.gadā – tā ir Sudrabu Edžus „Dullais Dauka”, ko bibliotēkā var arī apskatīt. Kā piebilst bibliotēkas vadītāja Gita Vilciņa, tad šo grāmatu uz māju gan nedod. Otra vecākā ir 1918.gadā izdotā Jaunsudrabiņa „Dvēseļu krēsla”.

Straupes bibliotēkas vadītāja Gunta Blaumane zina stāstīt, ka savulaik bibliotēka vēl bijusi Lielstraupē, to vadījusi tāda Dagnija, taču šī vēsture gan ir atgūstama tikai ar novadnieku palīdzību.

Abas bibliotekārītes apgāž manu minējumu, ka laukos laikam lasa tikai romānus vai detektīvus. Nebūt nē, ļoti lielā cieņā ir ezotēriskā, psiholoģiskā literatūra, sevis izzināšanas materiāli. Piemēram, uz žurnāliem „Mistika” un „Citādā pasaule” veidojas pat rinda. Arī žurnāls „Geo” nestāv uz vietas. Abās bibliotēkās cieņā ir grāmatas par vēsturi, karu, autobiogrāfijas. Arī kādu specifiskāku literatūru gadoties, ka paprasa. Tad to var pasūtīt no Rīgas vai citām bibliotēkām. Gan Gita, gan Gunta stāsta, ka parasti viss prasītais tiek sagādāts, taču abas bibliotekāres ir nobažījušās par jauno paaudzi – tā lasa aizvien mazāk, tik, cik skolā uzdod obligāto literatūru.

Ne visiem pa spēkam izbraukāt uz bibliotēkām, tāpēc reizi nedēļā uz grāmatu apmaiņas punkti ir Rozulā un Kūdumā.

Taču, atgriežoties pie bibliotēku pirmsākumiem, te vēl ir ko pētīt un rakt. Sevišķi Raiskuma bibliotēka gaida ziņas par savu vēsturi. Ja ir ko pastāstīt, tad nākamreiz, ciemojoties bibliotēkā, aprunājieties ar bibliotekārītēm, un varbūt Jūsu pienesums spēs padarīt pagātni daudz skaidrāku.

Evija Leitlande,
Kultūras pasākumu vadītāja



© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv