15.10.2019, Otrdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
394, pašlaik vēro: 25.

Vai, iepērkoties vietējos veikalos, pamanāt Pārgaujas novadā ražotos produktus, kas tiek izcelti ar īpašu preču zīmi “Radīts Pārgaujas novadā”?
» NOVADS » Jaunieši » Aktualitātes



Pusaudžu rehabilitācijas kolektīvam „Saulrīti” – 25!

Straupes narkoloģiskās slimnīcas pusaudžu rehabilitācijas kolektīvs „Saulrīti” 13. augustā atzīmēja 25. gadadienu kopš palīdz pusaudžiem, kuriem ir radušās problēmas alkohola, citu narkotisko vai psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ. “Saulrīti” vadītāja Arta Bebre ar pusaudžiem strādā jau 11 gadus, lai arī ne vienmēr gājis viegli, šo darbu grib turpināt darīt, jo atzīst, ka tas ir sirdsdarbs – palīdzēt pusaudzim atkal nostāties uz kājām.

Elīna Astahovska (E.A.): Lūdzu, pastāstiet par dzīvi “Saulrītos”!


Arta Bebre (A.B.): “Saulrītos” ir iespēja vienlaikus uzņemt 15 pusaudžus vecumā no 13 līdz 18 gadiem, šobrīd te uzturas deviņi. Kursa garumu nosaka narkologs, kas ir 3, 6, 12 vai 18 mēneši, bet lēmumu pieņem Labklājības ministrijas pārraudzībā esošā valsts pārvaldes iestāde – Sociālās integrācijas valsts aģentūra. Rehabilitācija tiek iedalīta četrās fāzēs. Fāžu garums ir atkarīgs no katra paša. Nultajā fāzē visi ir pusotru mēnesi, kas ir adaptācijas periods jaunajam režīmam pēc nokļūšanas “Saulrītos”. Darbinieku rekomendācijas, labie darbi un režīma ievērošana nodrošina iespēju pāriet nākamajā fāzē. Tiek rīkota fāžu sapulce, kurā iestādes vadītāja, psihologs, sociālais darbinieks, maiņā esošie audzinātāji un augstākās fāzes jaunieši kopīgi izrunā situāciju un pēc tam balso par pusaudža uzņemšanu nākamajā fāzē. Viena no galvenajām privilēģijām ir mājas brauciens. Pirmajā fāzē tās ir trīs dienas mēnesī, otrajā – četras, trešajā – nedēļa. 

Dienas režīma ievērošana tiek vērtēta punktu sistēmā – par katru labo darbu tiek pelnīti punkti, bet par nedarbiem – tiek atņemti. Pēc punktiem katrs pusaudzis un arī darbinieki var redzēt pusaudža izaugsmi. Darba diena “Saulrītos” sākas 8.00 no rīta ar celšanos un rīta rosmi. Pusaudži paši rūpējas par tīrību mājās, tādēļ ik rītu tīra gan savas istabiņas, gan pārējās telpas mājā. Neatņemama dienas sastāvdaļa ir nodarbības un individuālās konsultācijas pie psihologa un sociālā darbinieka, kā arī darba terapijas un mācību darbs. Darba terapiju laikā pusaudži kopj māju un tās teritoriju, strādā dārzā, krāmē malku – dara visus darbus, kas ikdienā veicami, gluži kā savās mājās. Virtuves audzinātāja kopā ar pusaudžiem gatavo visas maltītes, arī ēdienreizes tiek ieturētas kopā pie viena lielā ģimenes galda. Sestdienās un svētdienās pusaudži gatavo ēst paši, produkti ir atstāti, bet virtuves audzinātājas nav. Lai arī ir jāievēro stingrs dienas režīms, tiek piedāvātas arī dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas – sporta nodarbības, makšķerēšana, karaoke, filmu vakari un radošās darbnīcas. Radošajām nodarbībām mājā iekārtota īpaša istaba. Tajā glabājas dažādi materiāli, krāsas, kā arī nesen atdāvinātā šujmašīna. Šobrīd tur kaltējas arī čiekuri un zīles, kas tiks izmantoti Adventes vainagu veidošanai. Dienas noslēgumā pusaudži par dienas notikumiem raksta jūtu dienasgrāmatā, bet 22.00 dodas pie miera.

Esmu pateicīga, ka šogad Stalbes vidusskola un Raiskuma internātpamatskola – rehabilitācijas centrs ir piekritis mācīt pusaudžus. “Saulrītos” ir arī pašiem sava klase, kur var vadīt mācību stundas, bet mācīties ārpus “mājas” ir daudz motivējošāk.

Lai gan jauniešiem dzīves apstākļi ir pieticīgi, tomēr ar katru gadu tie uzlabojas. Vairākās istabiņās jau ir, bet pārējās tiek ierīkota atsevišķa vannas istaba, lai nebūtu jāizmanto kopējā dušas telpa. Remontdarbus sponsorē Norvēģijas draugi Fosum kolektīvs, jo pašiem tādu līdzekļu diemžēl nav. Tiek pieņemti arī dažāda veida ziedojumi. Daudz tiek darīts pašu spēkiem.

Pusaudžiem nav mobilo telefonu un piekļuves pie interneta drošības apsvērumu dēļ, tomēr ir iespēja piezvanīt mājiniekiem, ja ir nopelnīti pietiekami daudz punktu. Varu teikt, ka mēs esam kā liela ģimene. Sokas dažādi, bet mēs esam apņēmības pilni viens otram palīdzēt. Un, manuprāt, mums izdodas! Pēc tam, kad rehabilitācija ir beigusies, ļoti daudzi turpina pie mums ik pa laikam ciemoties, jo esam kļuvuši par daļu no pusaudžu dzīves.

E.A.: Vai redzat rezultātu?

A.B.: Rezultāti ir individuāli, dažam atveseļošanās veicas raitāk, citam – gausāk. Ir meitene, kas pie mums ir atkārtoti. Uzturēšanās šeit ir brīvprātīga, tādēļ arī ir dažādi gadījumi. Neatkarīgi no tā, kā kursa laikā ir veicies, mēs redzam atšķirību starp pirmo un pēdējo dienu – pusaudzis ir ne tikai izaudzis fiziski, bet arī vairāk nobriedis.


E.A.: Kā atzīmējāt 25. gadadienu?

A.B.: Mēs tai rūpīgi gatavojāmies. Šim notikumam par godu arī “atsvaidzinājām” telpas – audzinātāji kopā ar pusaudžiem tās pārkrāsoja. Īpaši svētku dienai pusaudži iestudēja arī vairākus skečus par dzīvi “Saulrītos” – rīta cēlienu, dienu un vakaru. Tajos, protams, iesaistījās arī darbinieki. Turklāt pusaudži paši arī vadīja šo pasākumu. Gribu pateikt lielu paldies deju kolektīvam “Idumeja”, kas brauca pie mums un mācīja dejot. Bija gan meiteņu, gan puišu dejas. Paldies jauniešiem no Pārgaujas novada, kuri mūs pieņem un atbalsta! Nedaudz apbēdinoši, ka no ministrijām un valsts iestādēm neviens neieradās uz pasākumu, priecē, ka ieradās Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, bijušie darbinieki, sponsori un atbalstītāji no Norvēģijas, kā arī kolēģi no rehabilitācijas centra “Solis Piebalgā”. Mūsu nebija daudz, bet man šķiet, ka pasākums bija ļoti mīļš un sirsnīgs.

E.A.: Kāds ir Jūsu novērojums – pusaudžu skaits, kam būtu nepieciešama “Saulrītu” piedāvā palīdzība – palielinās vai samazinās?

A.B.: Ja skatāmies Latvijas mērogā, tad tas pieaug. Lai gan ne pie mums, ne arī rehabilitācijas centrā “Solis Piebalgā” nav aizpildītas visas vietas, problēma nepaliek mazāka. To, kādēļ jaunieši nesaņem mūsu palīdzību, nevarēšu skaidri atbildēt. Esmu novērojusi, ka daudzi vecāki nevēlas, lai viņu bērns ārstētos, jo kaunas no tā. Skola ir tā, kura var pamanīt un reaģēt uz aizdomām – ja bērns klaiņo, respektīvi, neapmeklē skolu, ierodas nevīžīgs. Diemžēl ne visās skolās ir sociālais pedagogs, ne visas skolas grib redzēt problēmu. Tomēr problēma varētu mazināties, ja vecāki vairāk veltītu laiku savam bērnam – gan pārrunātu ikdienas notikumus, gan vairāk darbotos kopā. Svarīgi, lai bērns nejūtas nesaprasts, citādi viņš meklēs kompāniju, kurā viņš tāds nejūtas, un ne vienmēr tā ir veselīga.

E.A.: Rīkojat arī Atvērto durvju dienas?

A.B.: Jā, tieši 21. un 22. septembrī pie mums ciemojas vairāku iestāžu pārstāvji, lai mēs varētu iepazīstināt viņus ar mūsu darbu. Sociālie dienesti un bāriņtiesas aktīvi izmanto šo iespēju, jo, lai rastos priekšstats, ir jāredz, kā mēs dzīvojam. Viņi ir tie, kas pirmie uzsāk sarunas par pusaudža nosūtīšanu pie mums.

Apsveicam pusaudžu rehabilitācijas kolektīvu „Saulrīti” jubilejā! Lai izdodas palīdzēt pēc iespējas vairāk pusaudžiem!

Elīna Astahovska
sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciāliste
Attīstības plānošanas nodaļa



© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv