27.03.2019, Trešdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Pārgaujas novada pašvaldība aicina darbā ...
    Uz noteiktu laiku aicinām darbā KULTŪRAS PASĀKUMU VADĪTĀJU ...
  • Pārgaujas novada pašvaldība izsludina grantu konkursu
    Pārgaujas novada pašvaldība rīko konkursu komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai Pārgaujas novadā ...
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
  • Lauksaimnieciskai izmantošanai nomājamās zemes Pārgaujas novadā
    Aicinām pieteikties uz zemes vienībām vai tās daļas nomas tiesībām lauksaimnieciskai izmantošanai ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
160, pašlaik vēro: 9.

Vai piedalīsieties Latvijas Dabas fonda iniciatīvā “Zemes Stunda”, 30. martā laikā no 20:30 līdz 21:30, izslēdzot apgaismojumu?
jā, piedalos katru gadu
nē, man tas nav aktuāli
» Sākumlapa



Atskats uz trešo Interesantās vēstures vakaru


“Zināt pagātni ir zināt nākotni” – vārdi, ko reiz izteicis dzejnieks Rainis, un vārdi, kas visspilgtāk raksturo pārdomas, kas radušās pēc lēdurdznieka, Vidzemes Augstskolas rektora Dr. hist. Gata Krūmiņa lekcijas, kas norisinājās 21. septembrī Straupes pamatskolā (Mazstraupes pilī) Interesantās vēstures vakarā.

Pārsteidzoša un faktiem bagāta bija lekcija nepilnas stundas garumā par Vidzemnieku ikdienas dzīvi 19. un 20. gs. mijā. Vienaldzīgi nepalika ne vecāka, ne jaunāka gada gājuma klausītāji, jo pārmaiņas, ar kurām nācās saskarties tā laika iedzīvotājiem, ir pielīdzināmas un samērojamas ar izmaiņām, ko piedzīvojam pēdējos 25 gadus.


Lēdurdznieka, Vidzemes Augstskolas rektora Dr. hist. Gata Krūmiņa lekciju ar interesi klausījās arī jaunākā paaudze. Foto: Liene Zilvere

Grūti iedomāties, bet 20. gs. sākumā Latvijā bija vairāk iedzīvotāju kā tagad, gandrīz 2,5 milj. un urbanizācijas līmenis bija starp augstākajiem pasaulē – 40,3 %. Tomēr vienlaicīgi liels bija arī to iedzīvotāju skaits, kas līdzīgi kā mūsdienās devās prom labākas dzīves, mācību vai darba vietas meklējumos.

Būtībā 19. un 20. gs. mijā Vidzemē noritēja tāda pati ekonomiskā dzīve kā tagad: cilvēki pirka un pārdeva, maksāja nodokļus un klaušas, sabiedriskā kārtā nodrošināja ceļu uzturēšanu un skolu būvniecību.  Šķiet neparasti, bet arī vairāk nekā pirms 100 gadiem Latvijā bijis nekustamā īpašumu (toreiz gan dominēja lauksaimniecības zemes) tirdzniecības “burbulis”, kas Vidzemē noslēdzies ar 3 926 jeb piektās daļas no Vidzemes saimniecību izsludināšanu ūtrupē*.

Jau toreiz lielu nozīmi latviešu ģimenes piešķīra izglītībai. Vidzemē 1897. gadā 94,6 % no iedzīvotājiem prata lasīt. Turīgākie saimnieki savus bērnus sūtīja mācīties un studēt uz ārvalstīm, atpakaļ sagaidot izglītotus speciālistus un lieliskus amata meistarus, kas bija viens no priekšnosacījumiem, kāpēc Latvija bija tik veiksmīga un ražena pirmās brīvvalsts laikā.
Vēsture rāda, kādi esam bijuši toreiz, bet, vai, tajā lūkojoties, protam saskatīt, kādi būsim nākotnē?

Paldies visiem, kas ierādās uz pasākumu, klausījās un dalījās pārdomās. Īpašs paldies “Aijas Kūkas” saimniecei Kitijai Dzērvei par gardajām uzkodām un Straupes pamatskolas kolektīvam par viesmīlīgo uzņemšanu.

Pasākums īstenots projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” ietvaros.

 * Īpašuma izpārdošana vairāksolīšanā

Liene Zilvere
Projekta HANSA koordinatore



© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv