23.05.2019, Ceturtdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
  • Lauksaimnieciskai izmantošanai nomājamās zemes Pārgaujas novadā
    Aicinām pieteikties uz zemes vienībām vai tās daļas nomas tiesībām lauksaimnieciskai izmantošanai ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
170, pašlaik vēro: 26.

Vai piedalīsieties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, atdodot savu balsi par kādu no kandidātu sarakstiem?
» Sākumlapa



Hanzas dienas 2015

No 4. līdz 7. jūnijam Pārgaujas novada uzņēmēji un pašdarbnieki devās uz Igauniju, Vīlandi, lai piedalītos jau 35. Hanzas dienās. Lai arī Hanzas dienu jubileja šķiet apaļš skaitlis, tomēr sestā lielākā Igaunijas un arī viena no Hanzas pilsētām neiespringa uz skaitli, bet koncentrējās uz kvalitāti.

Pilsētas svētku devīze: pilsēta - dzimusi, lai būtu radoša. Un radošums tiešām šeit spraucas ārā pa visām vīlēm. Daudziem cilvēkiem Vīlande asociējas ar Vīlandes Tautas mūzikas festivālu un Kultūras akadēmiju. Akadēmijā ir Tautas mūzikas nodaļa, ko iedibinājis tagadējais pilsētas mērs Ando Kivibergs, tiesa, tolaik viņš vēl nebija pilsētas galva. Šī mazā pilsētiņa ir tautas mūzikas galvaspilsēta daudziem igauņiem, un radās iespaids, ka kādu tautas mūzikas instrumentu spēlē teju katrs otrais igaunis. Vīlandes Tautas mūzikas festivāls norisinās četras dienas pēdējā jūlija nedēļā. Tas ir lielākais ikgadējais mūzikas festivāls Igaunijā.

Vīlandē visa gada garumā notiek daudz pasākumu un arī vairāki starptautiski festivāli. Senās mūzikas festivāls, Hanzas dienas, Jauniešu deju festivāls, Mulgi rallijs, Ziemas tautas deju festivāls, «Teātris čemodānā» - leļļu teātru festivāls un citi. Katru gadu, jau kopš 1928. gada, pirmajā maija dienā notiek skrējiens apkārt Vīlandes ezeram. Un tieši ezera krastā, „Sammuli” kempingā bija apmetušies mūsējie.

Amatnieki un mājražotāji ir Vīlandes firmas zīme, jo dažādības un daudzveidības ziņā Hanzas tirgū bija, ko redzēt. Igaunijas ražotājus papildināja spilgti citu Hanzas pilsētu stendi. Starp tiem arī Straupes stends, kurā ar savu produkciju iepazīstināja Inese Mangule, Jānis Balodis, Reiziņu ģimene, un Ekertu saime. Ineses sēkliņas raisīja interesi no dažādu tautību pārstāvjiem, un tas, ka zirņu plāceņi var būt tik garšīgi, bija pārsteigums pat latviešiem. Ekertu maizīte un konditoreja tika augstu vērtēta no kvalitatīvas produkcijas cienītājiem. Reiziņu Dace interesentus iepazīstināja ar to, ko „piedāvā” aitiņas – sākot no dzijas, beidzot ar cukura aitiņām. Jānis Balodis bija kolorīts papildinājums savai keramikai, jo prata aprunāties ar katru, labdabīgi pavilkt uz zoba un plēst jokus. Pie tam, ne katrs zina, kā keramika top, taču pie Straupes stenda ikviens interesents varēja šo procesu vērot. Visvairāk darba bija tieši uzņēmējiem, viņi burtiskā nozīmē, galvu nepacēluši, visas trīs dienas strādāja. Strādāja, ne tikai iepazīstinot ar savu produkciju, bet arī atbildot uz jautājumiem par Latviju, Straupi, Pārgaujas novadu. Tāpēc milzīgs paldies par to katram no mūsu uzņēmējiem, un paldies pelnījuši arī tie pašdarbnieki, kuri ik pa brīdim devās palīgā uz Straupes telti, lai atvieglotu uzņēmējiem darbu. Straupes stendam blakus bija kaimiņi no Limbažiem, kuriem šogad bija ārkārtīgi iespaidīga delegācija, lielākā no visām Latvijas pilsētām. Vīlande ir labs partneris Valmieras pilsētai, un daudzi igauņi jau to zināja. Tāpat kā to, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Tāpēc vēl jo vieglāk bija skaidrot, ka Straupe ir pa vidu Valmierai un Rīgai.

Tirgum paralēli noritēja arī kultūras aktivitātes. Šogad Straupes dejotāju ( „Idumeja”, „Straupe”, „Munsturis”), ansambļa „Pārgaujas lakstīgalas” un Straupes kora programma bija ļoti sirsnīga, pārdomāta un daļu no tās ikviens varēs redzēt 20.jūnijā Straupes estrādē. Hanzas dienu koncerts „Līgo nakts mistērijas” parādīja latviešu Līgo lepnumu un identitāti – saulgriežu svinības.

Hanzas dienu sirds Rudīte Vasile bija nodarbināta vairākos tūrisma projektos, kuri paredz sadarbību dažādām Hanzas pilsētām, lai nostiprinātu Hanzas zīmolu. Tas jau veiksmīgi iestrādāts citās pilsētās, kur tūristi zina – sekojot Hanzas ceļvedim, ir iespēja iepazīt kādas konkrētas vietas kultūras vērtības, amatniecību, tūrisma maršrutus. Ieviešot šādu Hanzas zīmolu arī starp Latvijas pilsētām, tā ir iespēja tūristiem likt vēlēties aplūkot ne tikai Rīgu, bet arī dabūt tos uz reģioniem. Tajā būtu ieinteresētas arī pārējās Latvijas Hanzas pilsētas: Cēsis, Koknese, Limbaži, Kuldīga, Valmiera un Ventspils.

Tāpat Rudīte piedalījās biznesa forumā, kur Hanzas pilsētas stāstīja par savām inovācijām. Piemērām, Vīlande lepojas ar savu bioloģisko saldējumu „Le:muu” un panākuši, ka tieši šo saldējumu ēd lielais vairums igauņu. Kāds cits uzņēmējs rada mēbeles no veciem materiāliem, piemēram, vecmāmiņas bufete, kas vairs nav labojama, pārtop par krēsliem un aizgājušās dienas var atkal dzīvot jaunās lietās.

Šajās Hanzas dienās bija vēl vieglāk pārvarama valodas barjera, jo tie, kuri nerunā angļu vai vācu mēlē, varēja sazināties arī krieviski. Atmosfēra bija ne tikai radoša, bet arī sirsnīga, jo igauņi mūs uztver kā kaimiņus, kā vienu no ģimenes, ja ar to saprotam trīs Baltijas valstis. Tāpēc daudziem bija jautājumi par Latviju, par mūsu novadu, Straupi. Šīs sarunas neaprobežojas tikai oficiālajos koncertos, tiekoties biznesa pārrunās. Patiesībā ikviens no mūsējiem bija mazs Straupes vēstnieks. Jo sarunas rodas arī mazajās grupiņās, dodoties vakariņot, satiekot vietējos un citus ciemiņus uz ielas, kafejnīcā, pasākumos.

Straupes vārds jau pazibējis arī vietējos medijos, jo vienā no dienām sanāca spontāns mirklis, kurā mēs atradāmies uzmanības centrā. Ejot uz autobusu, mūsu grupai pa priekšu gāja 3 vietējie, kas spēlēja rokas bungas jeb perkusijas. Aiz viņiem gāja Druvis Kreitūzis no „Munstura”, kam bija uzdevums – koka plāksni ar vārdu „Straupe”, nogādāt autobusā. Druvis naski pacēla plāksni virs galvas un laidās ritmiskā dejā, perkusiju pavadībā. Pēc mirkļa jau visa grupa kustējās bungu taktī. To naski steidza iemūžināt ielas malā esošie fotogrāfi un TV kameras.

Interesanta sakritība bija vienā no pēdējām dienām, kad devāmies aplūkot vienu no Igaunijas vislabāk saglabātajām muižām - Olustveres muižu. Tās milzīgajā teritorijā varēja aplūkot skaistas ēkas, dažādus mājdzīvniekus, parka dīķus ar pastaigu laipām, piedalīties dažādās darbnīcās, piemēram, pūst stiklu, cept maizi, krāsot dziju, filcēt utt. Muižas atpazīstamības zīme ir 3 līdzīgas rozes, kādas ir Straupes ģerbonī, tikai mūsu rozes ir ar vairāk ziedlapiņām. Ko tas nozīmē, to gan mums neizdevās noskaidrot. Rudīte Vasile Olustveres muižu kā piemēru minēja Ungurmuižas sakarā – arī Ungurmuiža ar laiku varētu atdzīvināt tās iespējas, kas notika savulaik muižā, līdzīgi, kā to dara Olustverē.

Nākamās, 36. starptautiskās Hanzas dienas notiks Norvēģijas pilsētā Bergenā no 9. līdz 12. jūnijam. Bergena jau 1996.gadā ir rīkojusi Hanzas dienas, tādēļ blakus tradicionālajiem Hanzas dienas pasākumiem programmā ir paredzējusi jaunu pasākumu - Hanzas pilsētas šefpavāru konkursu. Foto no Hanzas dienām var aplūkot Galeriju sadaļā.

 

Evija Leitlande,
kultūras pasākumu vadītāja



© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv