21.05.2019, Otrdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
  • Lauksaimnieciskai izmantošanai nomājamās zemes Pārgaujas novadā
    Aicinām pieteikties uz zemes vienībām vai tās daļas nomas tiesībām lauksaimnieciskai izmantošanai ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
306, pašlaik vēro: 20.

Vai piedalīsieties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, atdodot savu balsi par kādu no kandidātu sarakstiem?
» Sākumlapa



LPS kongress “Rīt – stiprāki nekā šodien” apstiprina rezolūcijas par izglītību, sadarbību ar Valsts kontroli, pašvaldību komercdarbību un vēlēšanu periodu
Latvijas Pašvaldību savienība piektdien, 15. maijā 26. kongresā Smiltenē pieņēma rezolūcijas par izglītības finansēšanas reformu, skolu tīklu, pašvaldību iespējām iesaistīties komercdarbībā, sadarbību ar Valsts kontroli un arī pašvaldību vēlēšanu perioda palielināšanu, kurās formulēts LPS viedoklis turpmākā darba veidošanai.

Lemjot par reģionu attīstību un dažādiem pašvaldību darbu ietekmējošiem jautājumiem, ir jāsaprot, ka pašvaldību būtība ir dažādība un ir vajadzīgi daudzveidīgi risinājumi - specifiski katrai teritorijai un tās resursiem, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 26. kongresā 15. maijā pauda LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis.

Kongresā, kura moto šogad bija “Rīt stiprāki nekā šodien”, kā viesi piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kultūras ministre Dace Melbārde, kā arī Saeimas deputāti un dažādu LPS sadarbības partneru pārstāvji.

K.Gerhards uzrunā kongresa dalībniekiem uzsvēra pašvaldību nenovērtējamo lomu valsts attīstībā pēc neatkarības atjaunošanas. Ministrs atgādināja, cik svarīga bija tā laika pašvaldību deputātu loma Latvijas neatkarības atjaunošanā un arī turpmākajos gados pašvaldību loma pārejas procesos bijusi ļoti nozīmīga, iesaistoties ekonomikas decentralizācijā, zemes reformā un citu jautājumu risināšanā, ar ko neatkarības pirmajos gados valstij nācās sastapties. “Stipras pašvaldības ir visas valsts attīstības pamatā, ja būs stipras pašvaldības, būs stipri reģioni un visa Latvija,” pauda ministrs.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzrunā pauda, ka, neskatoties uz dažādām grūtībām un pārbaudījumiem, pašvaldības pēdējos 25. gados ir spējušas attīstīties un kļūt spēcīgas. “Interešu grupas ir objektīvs attīstības posms un mēs nekad neesam cīnījušies pret tām.  Ja ir vajadzīgs atrast labāku modeli, kā LPS iekšienē strādāt, mēs esam gatavi to darīt. Mums ir jāattīstās, jāmainās un jāmeklē risinājumi un jāiet uz priekšu. Mums ir dažādas pašvaldību grupas un ir jāizveido efektīvs mehānisms, kā tās visas aizstāvēt. LPS būs tik stipra, cik tās biedri,” pauda Jaunsleinis.

LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja, Jaunpils novada domes vadītāja Ligita Gintere vērtējumā par izglītības nozari aicināja aizdomāties, vai valsts un pašvaldības dara visu, lai bērni būtu izglītoti, laimīgi, atraisīti un radoši.  “Vai tas, ko mēs šobrīd darām izglītībā sekmēs mūsu bērnu izaugsmi. Mēs rēķinām pedagogu algas, koeficientus, bet tā ir tikai neliela sastāvdaļa no izglītības jomas. Ir jārunā par izglītības saturu, pieejamību, mācību gada ilgumu, jaunām tehnoloģijām un nestandarta situācijām un risinājumiem,” pauda L. Gintere.

LPS kongress apstiprināja divas rezolūcijas par izglītības jomu. Rezolūcijā Par izglītības finansēšanas reformu LPS aicina valdību un Saeimu:
•    Nekavējoties organizēt diskusiju ar Finanšu ministriju, IZM, VARAM, LIZDA, LPS un LPA  par papildus finansējumu, kas nepieciešams pašvaldībām modeļa ieviešanas gadījumā.
•    Palielināt pašvaldību daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdalē, lai kompensētu jaunā modeļa radītos papildus izdevumus pedagogu un pašvaldību finansētā personālam algošanai.
•    Pārejas periodā paredzēt lielāku elastību pedagogu izvēlē un izglītības standartu piemērošanā, kas nodrošinātu mācību procesa nepārtrauktību.
•    Atzīt, ka finansēšanas modeļa reforma nerisina galvenos izglītības strukturālo pārmaiņu jautājumus, tāpēc sadarbībā ar pašvaldībām turpināt satura un organizācijas reformas.


Rezolūcijā Par izglītības strukturālo reformu LPS aicina valdību sadarboties tādu pārmaiņu gatavošanā, kas:
•    Veicinātu visas teritorijas apdzīvotības iespējas, nodrošinot pirmsskolas un sākumskolas tuvumu dzīvesvietai, noņemtu šķēršļus mazu izglītības iestāžu efektīvai pārvaldībai;
•    Piemērojoties vietējiem apstākļiem un sekmējot jauno tehnoloģiju aktīvu izmantošanu;
•    Nostiprinātu pašvaldību lomu savas pamatskolas attīstībā, palielinātu vecāku ieinteresētību bērnu mācībās savas teritorijas izglītības iestādē, kurā tiek ieguldīti vecāku samaksātie nodokļi;
•    Attīstītu izglītības kvalitāti un daudzveidību vispārējās vidējās izglītības posmā, palielinot to priekšmetu lomu, kas nepieciešami postindustriālās un zināšanu ekonomikas attīstībai;
•    Saglabātu un attīstītu interešu izglītību kā pamatu Latvijas radošo industriju panākumiem pasaules tirgū;
•    Nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus valsts un pašvaldību profesionālās izglītības programmām;
•    Optimizētu mācību gadu skaitu un mācību gada garumu, dažādojot un specializējot programmas konkrētu karjeras stratēģiju īstenošanai;
•    Motivētu pedagogus saistībā ar izglītības rezultātu, kas raksturo valsts un pašvaldību attīstības intereses.


LPS pieprasa pildīt valdības vairākkārt izteikto solījumu finansēt pirmsskolas pedagogu algas no valsts budžeta.

Rezolūcijā Par pašvaldību komercdarbības nosacījumiem LPS kongress uzsver, ka ceļš uz labklājību ir atkarīgs ne vien no valsts politikas, bet arī no katras pašvaldības sekmēm un katrai pašvaldībai vislabāk redzams, kā un kādi pašvaldības komercdarbības veidi tās teritorijā nepieciešami.

Tādēļ LPS aicina:
•    Nenoteikt obligātu atzinumu pieprasīšanu no Konkurences padomes vai citām organizācijām, kas novestu pie nevajadzīgas birokratizācijas;
•    Paredzēt publiskās komercdarbības pamatojumu ne vien stratēģiski nozīmīgu preču un pakalpojumu nodrošināšanai, bet arī stratēģiski nozīmīgu cilvēkresursu piesaistīšanai;
•    Paredzēt iespēju pašvaldības līdzdalībai kooperatīvajās sabiedrībās.

Periodā starp iepriekšējo un šo kongresu būtiska aktualitāte ir bijusi sadarbība ar Valsts kontroli (VK), kā vērtēšanai savā uzrunā pievērsās arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, uzsverot, ka no VK tiek sagaidīti pārdomāti, korekti un kompetenti paziņojumi un prasības ieviest normatīvismu un birokratizāciju katrā pašvaldībā nav pamatotas. Būtiski ir arī atjaunot un pilnveidot VK lēmumu apstrīdēšanas un novērtēšanas procedūra.  “Nepieciešams kopīgi sagatavot grozījumus likumos, kas balstītos uz izpratni par pašvaldību autonomiju un novērstu pretrunas likumos par VK ar Latvijas starptautiskajām saistībām,” sacīja Jaunsleinis. Šie jautājumi sīkāk iztirzāti Par sadarbību ar Valsts kontroli.

Visbeidzot kongress apstiprināja rezolūciju Par vēlēšanu perioda palielināšanu, kurā aicināts noteikt piecu gadu periodu pašvaldību vēlēšanām un saskaņot pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanas jau ar nākamo vēlēšanu ciklu, vēlēšanas rīkojot vienā dienā.

Visas rezolūcijas pilnā apmēra pieejamas LPS mājaslapā, kā arī tiks nosūtītas Saeimai, valdībai un iesaistītajām institūcijām.


© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv