18.07.2019, Ceturtdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Lauksaimnieciskai izmantošanai nomājamās zemes Pārgaujas novadā
    Aicinām pieteikties uz zemes vienībām vai tās daļas nomas tiesībām lauksaimnieciskai izmantošanai ...
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
1124, pašlaik vēro: 46.

Vai esat apmierināts/-a ar kārtību atpūtas vietās pie ūdenstilpēm Pārgaujas novadā?
» Sākumlapa



“Atdzīvināt senatnīgo maizes garšu..”

Šogad Pārgaujas novada pašvaldība īpaši lepojas ar novada mājražotājiem un izveidojusi galda kalendāru “Pārgaujas novada gardumi 2015”. Trešajā mēnesī, martā, redzam gardu maizi, kūkas, kliņģerus un citus gardumus no mīklas, kurus savās mājās Straupes pusē ražo Inta un Austris Ekerti. Viņi Pārgaujas novadā dzīvo kopš 1999. gada.

Kā jūs kļuvāt par mājražotājiem?

Austris: Mums jau ir sava teika, vismaz kādas 10 reizes esam stāstījuši.

Inta: Tas bija jau pirms septiņiem gadiem. Dzīvoju mājās ar mazāko dēlu Jāni, viņam bija pusgadiņš. Austris strādāja Cēsīs. Radinieki bija sabraukuši ciemos uz kapusvētkiem. Un tā iegadījās, ka tajā svētdienā bija Straupes tirdziņš. Aizbraucām uz turieni un sanāca, ka tieši tajā brīdī vairs nebija nopērkami pīrādziņi. Vīratēvs teica: “Kas tas par tirdziņu, ka nevar pīrāgus nopirkt?” Un vīramāte saka: “Skaties, Inta, redz kur Tev brīva niša! Tev tik garšīgi sanāk, nāc un cep!” Visi draugi un radi ir pieraduši, ka braucot ciemos, vienmēr uzcepu kādu kūciņu, kliņģerīti vai ko citu. Pastāstīju šo ideju kaimiņienei un viņa pastāstīja tālāk, saņēmām iedrošinājumu doties uz tirdziņu un piedāvāt savus produktus. Un tā mēs aizbraucām uz pirmo tirdziņu – jūlija beigās ar trim pozīcijām – pīrādziņiem, biezpienmaizi un ābolmaizi. Visu tik ātri izpirka, ka bija liels gandarījums un stimuls. Sapratu, ka laikam es varu! Es nekad nebiju domājusi, ka mums viss aizies tādos plašumos..

Sākām ar divām miltu paciņām nedēļā elektriskajā plītiņā. Kad auga ražošanas apjoms, sāku interesēties par citiem tirdziņiem. Tad, protams, paplašinājām sortimentu. Īstenībā gāja diezgan traki, jo dēliņš bija mazs, Austris brauca uz darbu un pa nedēļas nogalēm devāmies uz tirdziņiem. Kad tirdziņos savu vietu bijām iekarojuši, Austris aizgāja no darba.

Austris: Tad jau paņēmām nedēļai lielo miltu maisu, likās tik daudz.

Inta: Bet arī ar to nepietika. Tad es sāku cept baltmaizi. Es visus rauga izstrādājumus cepu tikai piena mīklā. Un tad cilvēki paši sāka tirdziņā prasīt, ka vajagot arī citādu maizi. Sākumā mēģinājām parasto ķieģelīti, garšīga jau tā saldskābmaize, bet tas nebija tas, ko cilvēki gaidīja. Un paralēli sākām interesēties par kārtīgas maizes cepšanu. Man mājās stāvēja 1928. gada grāmata, to palasījām un meklējām informāciju arī citur.

Austris: Pamati jau visur ir vienādi, bet atšķirīgas ir nianses. Ar sastāvdaļu daudzumu viss ir skaidrs, bet, kas, kādā veidā un cik ilgi ir jādara – tas ir izšķiroši.

Inta: Agrāk šīs nianses bija atkarīgas no ražas, kuru cilvēki paši izaudzēja un maizes gatavošanas process bija atkarīgs no vasaras un graudu ražas. Iepērkot miltus, to nav iespējams zināt. Mums nebija neviena ne senčos, ne paziņu lokā, kas uzreiz iedotu gatavu recepti. Paši eksperimentējām.

Kā savā starpā esat sadalījuši pienākumus?

Inta: Austris ir maizes cepējs un es atbildu par tiem smalkajiem darbiem – konditoreju. Maize ir Austra izauklējums un smaga darba rezultāts. Viņš sākumā maizi mīcīja tikai ar rokām, bet sabeidza rokām dzīslas, tāpēc tagad mīcīšana notiek mehanizēti.

Un kur notiek cepšana?

Inta: Sākumā tā notika mājas virtuvē, tad paņēmām vēl vienu telpu klāt. Šobrīd mājās vairs negatavojam, esam pārbūvējuši kūti, cehs ir iekārtots tur. Pirmdienā cenšamies uz cehu neiet, tā ir mūsu brīvdiena. Otrdien Austris jau sāk gatavot iejavas, es pierakstu produktu pārpalikumus un pasūtu nepieciešamās sastāvdaļas, sarakstu dokumentus. Trešdien pamazām sākas cepšanas process. Un tad, sākot ar piektdienu, dodamies uz tirdziņiem.

Kādu produktu sortimentu šobrīd piedāvājat?

Austris: Uz sešiem kvadrātmetriem nevar izlikt! Klāsts visu laiku mainās. Ir arī sezonas produkti, piemēram, uz Ziemassvētkiem – piparkūkas, ruma bumbiņas, mandeļu cepumiņi.

Inta: Tie ir vairāki desmiti izstrādājumu, kuri atkarībā no sezonas un klientu vēlmēm mainās. Kopumā esam izmēģinājuši vairāk nekā 60 produktus. Ir lietas, ko šobrīd vairs necepam, bet iespējams atkal atsāksim. Piedāvājam saldskābmaizi un rupjmaizi – ar sieru, augļiem un riekstiem, speķi. Ir standarts, ko pērk vienmēr – pīrāgi, biezpienmaize, štricele, rauši un, protams, maize – tā ir pamatvērtība.

Vai esat centušies gūt atbalstu kādā projektā?

Inta: Nē, neesam mēģinājuši. Ieguldām peļņu attīstībā. Kā iesākām ar tām divām miltu paciņām, tā iegūto peļņu ieguldām tālāk, krājam paši.

Austris: Kredītus negribas ņemt, cik paši lēnām varam, darām. Bet noteikti, ka vajadzētu kādreiz startēt kādā projektā.

Inta: Kad taisījām cehu, gribējām taisīt projektu, bet izmaksas sanāca tik lielas, ka atkāpāmies no šīs idejas un paši izdarījām krietni lētāk. Vecākais dēls Ritvars arī ļoti palīdzēja. Austris daudz meklē internetā izdevīgus piedāvājumus, no Vācijas pasūtījām mūsu lielo krāsni, kura lietota maksāja 2 tūkstošus, bet jauna izmaksātu 24 tūkstošus.

Cik daudz tehnikas esat iegādājušies?

Austris: Pietiekami, lai spētu visu saražot.

Inta: Šobrīd esam iekārtojuši telpu, kurā iespējams noturēt vienmērīgu temperatūru, bet ir gājis visādi. Vienreiz vasarā bija karsts laiks, Austris uztaisīja iejavu un tā saskāba. Izlējām visu ārā un taisījām pa jaunam, bet atkal laika apstākļi ietekmēja un nekas nesanāca. Tajā nedēļā nācās atteikt visus tirdziņus. Daba un mēness fāzes ļoti ietekmē gan maizes, gan konditorejas izstrādājumu gatavošanu.

Kurās vietās iespējams iegādāties “Rožkalnu maizes” produkciju?

Inta: Protams, Straupes lauku labumu tirdziņā.

Austris: Straupes tirdziņā esam izlutinājuši vietējos ar siltu maizi. Ja kādreiz aizbrauksim ar aukstu, daudzi nepirks. Tāpēc dažreiz kavējamies, toties atvedam tikko no krāsns izņemtu maizīti.

Inta: Vēl katru sestdienu pārdodam maizi un konditorejas izstrādājumus Kalnciema ielas tirdziņā, agrāk tirgojāmies Berga bazārā, bet tas šobrīd ir slēgts. Tāpat katru piektdienu tirgojamies Cēsīs. Katru otro piektdienu esam Valmierā, Valletā. Drīzumā dosimies uz Rāmavas izstādi un izstādi Ķīpsalā, piedalīsimies Vidzemes uzņēmēju dienās, dažādos pilsētu svētkos un citos pasākumos. Arī Valmiermuižā ik pa laikam ir gadskārtu tradīciju atzīmēšana un tad ir ļoti jauki tirdziņi, kuros piedalāmies. Reizi mēnesī arī dodamies uz Latgali – Rēzeknē un Balvos ir zaļie tirdziņi. Pagājušajā gadā bijām starptautiskās izstādēs Lietuvā, iepriekš arī Vācijā un Igaunijā.

Tikai pagājušajā gadā ir mainījies likums un beidzot miltu izstrādājumu ražotāji drīkst izvietot savu produkciju veikalos. Tāpēc mūsu “Rožkalnu maizes” izstrādājumi nopērkami arī Rāmkalnu veikaliņā.

Austris: Esam saņēmuši piedāvājumus tirgot savu preci arī veikalu tīklos “Maxima” un “TOP!”, bet negribam rūpnieciski ražot.

Inta: Mūsu maizīte ir dzīva, negribas, lai tā iegulst veikalu plauktos un kļūst bezpersoniska. Tirdziņos mēs dodam cilvēkiem nogaršot maizīti, izstāstām, kas tur ir iekšā. Sarunas ir ļoti svarīga tirgošanās sastāvdaļa, kuru mēs nevēlamies laist garām.

Vai jūsu maize ir bioloģiska?

Inta: Nē. Ja lietosim tikai bioloģiskas sastāvdaļas, tad maizīte vēl sadārdzināsies. Mēs paši zinām un cilvēki mums uzticas, ka neliekam klāt nekādas piedevas un konservantus. Mēs izmantojam labākās sastāvdaļas, tāpēc neuzskatām, ka nosaukums “bioloģisks” ko mainīs. Galvenais, lai produkti ir ar pievienoto vērtību un mīlestību taisīti.

Kāda ir jūsu veiksmes formula?

Inta: Kāda kundzīte mums reiz novēlēja – lai jums pēc 4 gadiem jums tā maizīte garšo tikpat labi. Un tā kā viņa joprojām ir pastāvīgā pircēja, laikam kvalitāti neesam zaudējuši.

Darbinieki ir mūsu balsts. Atrast apzinīgus un kārtīgus cilvēkus ir ļoti grūti. Šeit nav noteikts darba laiks, jo, piemēram, maizes rūgšanas process ir ļoti svārstīgs. Mums ir ļoti labi darbinieki! Lielākais gandarījums ir dzirdēt uzslavas. Daudzi saka – garšojot kā bērnībā vai tāpat, kā kādreiz mamma vai vecmāmiņa cepusi. Ir izdevies atdzīvināt to senatnīgo maizes garšu..

Svarīgi ir arī palīdzēt citiem. Agrāk no tirdziņiem pāri palikušo maizi atdevām kaimiņu cūciņām, bet sapratām, ka varam ar to rīkoties arī citādi. Ja tirdziņā kaut ko neiztirgojam, nākošajās dienās dodamies pie daudzbērnu ģimenēm, kuras mums ieteica pašvaldības sociālais dienests un palīdzam tiem, kas tas patiešām nepieciešams.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni?

Austris: Ir lietas, ko uz tirdziņu ir grūti aizvest, vajag noteiktus apstākļus. Tāpēc šobrīd Plācī remontējam telpas, iekārtosim savu maizes un konditorejas veikalu.

Inta: Ir arī citi plāni, bet tiem ķersimies klāt, kad veikaliņš būs gatavs. Šogad tas noteikti notiks!         



Līga Hofmane

Sabiedrisko attiecību speciāliste



© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv