24.06.2019, Pirmdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma "Rozulas skola" izsole
    Pārgaujas novada pašvaldības īpašumu komisija rīko atklātu mutisku izsoli ar augšupejošu soli nekustamā īpašuma „Rozulas skola”, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā...
  • Lauksaimnieciskai izmantošanai nomājamās zemes Pārgaujas novadā
    Aicinām pieteikties uz zemes vienībām vai tās daļas nomas tiesībām lauksaimnieciskai izmantošanai ...
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
989, pašlaik vēro: 17.

Vai, Jūsuprāt, Pārgaujas novada svētkos būtu nepieciešama uguņošana?
» Sākumlapa



Dāsnais pinumu meistars Jānis

Ar Jāni Bernānu tiekos viņa mājās Raiskuma pagastā.

Elīna Astahovska (E.A.): Pastāstiet, kā kļuvāt par pinumu meistaru?
 
Jānis Bernāns (J.B.): Septiņdesmit devītajā gadā mamma pamudināja iziet pinēju kursus, jo viņai pašai nesanāca tam laika. Viņas draudzene bija mana skolotāja. Pēc darba reizi nedēļā vakaros gāju uz kursiem vairāk nekā pusgada garumā. Grupā bijām apmēram 30, bet beidzām tikai 11, atbirums bija liels. Sākums arī man bija pasmags, vajadzēja gan pašam vākt materiālu, gan pīšana ne vienmēr padevās – gribu pīt grozu, bet sanāk ola (smejas). Tomēr mani pierunāja neapstāties, es saņēmos un kursus izgāju. Tā es sāku ar to nodarboties. Kad beidzu kursus, mani darbi bija vienīgie, kuri aizgāja uz izstādi Rīgā, tad tas mani “aizķēra” uz visu turpmāko dzīvi. Beigās sadarbojos pat ar mākslas galerijām, mani darbi bija izstādīti Lietuvā un Igaunijā. Bet vēl joprojām varētu mācīties vēl un vēl.

E.A.: Kā Jums šķiet, pīšana vairāk ir sieviešu vai vīriešu nodarbe?

J.B.: Ja mēbeles jāpin, tad, manuprāt, to labāk darīt vīrietim, jo tas ir fiziski smagāks darbs, bet arī sievietēm tas labi padodas, reizēm pat labāk. To var darīt jebkurš, ja ir vēlēšanās.

E.A.: No kādiem materiāliem gatavojat savus darbus, un vai pats tos gādājat?

J.B.: Pārsvarā izmantoju kārkla klūgas. Var arī no meldriem veidot pinumus, bet klūgas man ir pieejamākas. Klūgām eju pakaļ pats. Materiālu gatavoju divas reizes gadā – pavasarī, sulu mēnesī, un rudenī, bet tad klūga ir papildus jāsautē. Parasti pinu ziemā, jo vasarā tam īsti nevaru atrast laiku, ir citi lauku darbi jādara. Izkaltētas klūgas kādus 15 gadus var stāvēt. Visas kārklu šķirnes gan neder pīšanai, der kādas 7 no vairāk nekā 60 šķirnēm.

E.A.: Ko Jums sanāk visvairāk pīt?

J.B.: Noteikti grozus. Bet praktiski var uzpīt jebko, tam nav ierobežojumu – dažādus traukus, mēbeles vai dekorus. Kad sāku pīt, tad varu līdz diviem naktī to darīt. Fonā ir ieslēgts televizors, un laiku nejūtu. Dažus darbus tagad varu pīt neskatoties, man tas sanāk automātiski, bet dažiem darbiem ir rūpīgi jāseko līdzi.

E.A.: Vai pīšanas laikā sanāk, ka esat izdomājis vienu, bet pabeidzat kaut ko citu?


J.B.: Jā! Kaut ko pinu, pinu, un tad rodas jauna ideja, ko redzu, ka varu īstenot, un tad tas aiziet. Pēdējā laikā labprāt savos darbos iestrādāju dažādus rakstus. Mamma ada cimdus, un tad es mazliet pašpikoju no tiem.

E.A.: Kurus darbus ir vieglāk pīt – smalkus vai masīvus?

J.B.: Vieglāk jau ir smalkus darbus pīt, jo tie daudz raitāk iet uz priekšu, nav tik daudz jāpiepūlas, var izmantot tievākas klūgas.

E.A.: Kādu lietu vēl neesat uztaisījis, bet ko gribētu?

J.B.: Es gribētu uztaisīt kumodi ar atvilktnēm, īpašiem izliekumiem. Man jau ir bilžu paraugi, gribētu to šajā ziemā izdarīt, bet viss atkarīgs no tā, cik daudz būs pasūtīto darbiņu.

E.A.: Vai arī Jūs pats esat kādu apmācījis pīšanā?


J.B.: Vēl neesmu. Es gribētu savu brālēnu iemācīt, bet vēl man nav izdevies viņu pierunāt. Pīšanai vajag lielu pacietību.

E.A.: Pacietība noteikti ir vajadzīga, kas vēl ir vajadzīgs, lai pītu?

J.B.: Noteikti vajag telpu, kur to darīt un kur glabāt materiālu. Tas ir galvenais – pacietība un vieta. Svarīgs ir arī apgaismojums, lai var redzēt, ko dari. Ir gadījies, ka kaut ko nākas jaukt ārā, jo ir iepinusies kāda kļūda, ko esmu pamanījis tikai vēlāk. Kļūdas vairāk gadās, ja netiek izmantots šablons.

E.A.: Vai esat skaitījis, cik daudz paša veidotu priekšmetu ir Jūsu mājās?


J.B.: To nevar saskaitīt, katrā istabā ir pa vairākiem priekšmetiem.

E.A.: Ja sanāk kādā vietā saplēst pinumu, vai ir iespējams to salabot?


J.B.: Ir darbi, kurus var salabot, bet ir darbi, kurus vieglāk ir uzpīt no jauna. Tas ir atkarīgs no vietas, kur ir bojājums.

E.A.: Jaunības dienas pavadījāt Jēkabpils pusē, cik ilgi dzīvojat Pārgaujas novadā?


J.B.: Kādus 15 gadus jau dzīvoju Raiskumā. Man vienmēr šeit ir paticis, tā atmosfēra – meži, pļavas, Gauja.

E.A.: Kā cilvēki Jūs atrod?


J.B.: Tā kā ar pīšanu nodarbojos jau daudzus gadus, tad mani gan tuvākā, gan tālākā apkārtnē zina. Viens kaut ko nopērk un par to pastāsta tālāk, tā tas aiziet. Manus darbus pērk gan sev, gan dāvanām. Daudzus savus darbus izdāvinu kaimiņiem un radiem. Uz jubilejām parasti eju ar savām dāvaniņām.

Var just, ka tas, ko Jānis Bernāns dara, viņam patīk, un viņš to dara no sirds. Stāstot un rādot savus darbus, viņš nebeidz smaidīt. Saruna atklāj Jāņa Bernāna vienkāršību un dāsnumu. Arī es nepalieku bez dāvaniņas, un man tiek uzdāvināts pīts trauciņš. Paldies!

P.S. Kalendārā ir drukas kļūda Jāņa uzvārdā. Atvainojamies Jānim Bernānam par sagādātajām neērtībām.

Ar Jāni Berenānu sarunājās sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciāliste Elīna Astahovska


© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv