19.02.2019, Otrdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • ATCELTAS zemledus makšķerēšanas sacensības
    23. februārī plkst. 10.00 uz Raiskuma ezera ATCELTAS...
  • Aicinām iedzīvotājus izteikt viedokli par Rozulas skolas tālāku izmantošanu
    Izsaki savu viedokli - aizpildi anketu!
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
  • Lauksaimnieciskai izmantošanai nomājamās zemes Pārgaujas novadā
    Aicinām pieteikties uz zemes vienībām vai tās daļas nomas tiesībām lauksaimnieciskai izmantošanai ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
364, pašlaik vēro: 28.

Vai esat apmierināts/-a ar autoceļu mehanizētās attīrīšanas no sniega kvalitāti 2018./2019. ziemas sezonā Pārgaujas novadā?
» Sākumlapa



Paplāšu meistars Reinis

Ar Reini Lāci tiekos viņa ikdienas darba vidē – darbnīcā Raiskumā.

Elīna Astahovska (E.A.): Kā Jūs nonācāt līdz radošajam procesam, ko Jūs darāt tagad?

Reinis Lācis (R.L.): Esmu beidzis dekoratorus. Strādāju arī par krāsotāju, bet krīzes iespaidā samazinājās darbs, un meklēju, ko vēl papildus varētu darīt. Vienu brīdi Līgatnes dabas takās tirgojos ar dažādiem magnētiņiem un citiem suvenīriem. Paspēju arī aizbraukt uz Londonu strādāt, tomēr visu laiku intensīvi domāju, kas varētu būt tas produkts, ko es mācētu izgatavot, bet ko līdz šim citi vēl nav izveidojuši. Tirgū ir ļoti daudz pieejamas koka karotes, dēlīši un paliktņi, bet paplātes, tādas, kādas veidoju es, ar mērču trauciņiem, es līdz šim nebiju redzējis, tādēļ sapratu, ka tā varētu būt mana niša. Man ir saglabājušies pirmie darbi. Sākotnēji paplātes bija no taisna dēļa un ar stikla trauciņu. Turpināju meklēt arvien jaunus risinājumus, līdz nonācu līdz tam, ko Jūs varat redzēt tagad. Vēl joprojām meklēju veidus, kā pilnveidot savu ražojumu. Līdz šim trauciņus pasūtīju no Vaidavas keramikas, ko arī turpināšu, bet šobrīd esmu iegādājies arī industriāli ražotus baltus trauciņus, kas ir paredzēti intensīvākai lietošanai. Keramikas trauciņi ir skaisti, bet arī nedaudz trauslāki, tādēļ restorāni, ar kuriem sadarbojos, izteica vēlmi, vai nevaru piedāvāt kādu alternatīvu. Bija ieteikums, tādēļ meklēju risinājumu un to atradu.

E.A.: Cik ilgi jau nodarbojaties ar paplāšu gatavošanu?

Fināla izskatā, kā viss izskatās tagad, darbojos kādus trīs gadus, bet ideja “nāca” kādus divus. Tomēr redzu, ka man vēl ir iespējas, kur attīstīties. Nav tā, ka es izgatavoju tikai paplātes. Es gatavoju dažādus koka izstrādājumus pēc pasūtījuma. Piemēram, šobrīd diezgan aktīvi taisu arī koka izlietnes, kas arī ir vissarežģītāk izgatavojamās preces no tām, ko es gatavoju.

E.A.: Vai Jūs individualizējat savus darbus, vai Jums ir izstrādāts savs logo?

R.L.: Nē, šobrīd vēl nav. Nākotnes plāni, protams, ir, bet šobrīd tirdziņos visi zina, kādas paplātes ir Reiņa Lāča veidotas. Šobrīd esmu iesaistījies biedrībā “Slow Food Straupe”, kas, manuprāt, ir liela priekšrocība arī maniem darbiem, jo tā ir sava veida firmas zīme. Es nedaudz uzjautrinos, kad redzu, ka kāds cenšas mani atdarināt, bet šobrīd pasaulē neko unikālu izveidot nevar, nianses tik un tā atšķiras. Domāju, ka es no visiem atšķiros ar savu paplāšu formu un to, ka taisu tās no viena gabala. Līdz ar to paplātes lielums būs atkarīgs no materiāla lieluma. Šobrīd lielākā izgatavotā paplāte varētu būt tuvu A3 lapas izmērā, bet, ja kādreiz būs pasūtījums lielākam izmēram, meklēšu risinājumus.

E.A.: Kā ir ar paplāšu kopšanu?


R.L. Šis jautājums man ir bieži uzdots. Paplātes viegli mazgājas. Savas paplātes sākotnēji apstrādāju ar lineļļas un bišu vaska maisījumu, bet klients pēc mazgāšanas pats var to pāreļļot ar jebkuru pārtikas eļļu. Paplātes gatavoju no oša, ozola un gobas, tas ir atkarīgs no tā, kāds materiāls man tajā brīdī ir pieejams. Lai arī cik neticami tas skanēs, man ne vienmēr izdodas materiālu tik viegli dabūt. Pēdējoreiz materiālam braucu pakaļ uz Pārolaini. Koku mums ir tik daudz, bet laikam viss kokmateriāls aiziet eksportā. Ir vairākas vietas, kur interesējos par materiāla iegādi, bet ne vienmēr tās man var to piedāvāt.

E.A.: Ko Jums savā darbā patīk darīt vislabāk?

R.L.: Es nevaru taisīt visu laiku vienu un to pašu, man patīk dažādība. Lai arī katra paplāte ir unikāla, princips ir viens un tas pats. Tādēļ ļoti priecājos par individuāliem pasūtījumiem, kuri liek izrauties no rutīnas. Tomēr varu teikt, ka mans darbs ir mans hobijs, ko man patīk darīt.

E.A.: Ko no Jūsu paplātēm ēd?


R.L.: Atzīšos, pats no savām paplātēm mājās ēdu reti, tādēļ man ir interesanti uzzināt, kā klienti tās lieto. Ļoti bieži tās izmanto siera, gaļas un dārzeņu servēšanai, uz tām liek arī pankūkas ar ievārījumu. Bet interesanti, ka man ļoti daudzi ir teikuši, ka tas izskatās pēc suši trauka, bet neticams fakts – pats neesmu ne ēdis suši, ne interesējies, kāds trauks tam tiek lietots. Bet klients pats vislabāk zinās, kā šo paplāti izmantot. Manuprāt, iespēju ir daudz, jo biežāk to lietos, jo vairāk ideju radīsies paplātes pielietojumam.

E.A.: Jūsu darbs ir sezonāls vai visu cauru gadu ir ko darīt?

R.L.: Pašlaik to drīzāk varētu nosaukt par sezonālu, lai gan ir iecere, ka tas kļūs par pastāvīgu darbu visu gadu. Pasūtījumu skaits pieaug pirms lielākiem svētkiem – Lieldienām, Jāņiem, Ziemassvētkiem –, kā arī tirdziņu sezonā – vasarā. Latvijā viss sākas ar Brīvdabas muzeja tirdziņu. Esmu ievērojis, ka manas paplātes vairāk iegādājas sievietes, vismaz tirdziņos noteikti, neatkarīgi no valsts. Tirdziņos esmu bijis ne tikai Latvijā, bet arī vairākās valstīs Hanzas dienu ietvaros, kā arī Lielbritānijā, Londonā.

E.A.: Ko Jūs ieteiktu tiem Pārgaujas novada iedzīvotājiem un avīzītes lasītājiem, kuri baidās īstenot savas idejas? Kādi ir Jūsu uzmundrinājuma vārdi?


R.L.: Nav ko daudz domāt, vajag darīt. Sākums vienmēr ir grūts, bet ir jāuzņemas iniciatīva. Sākumā varbūt neizdosies, varbūt neizdosies arī pirmās desmit reizes, bet kaut kad jau “aizies”. Mūsdienās ir tik daudz iespēju iegūt finansējumu no fondiem, kā arī ņemt ALTUM kredītu. Protams, man pašam nepatīk visu laiku kādam būt parādā, bet zinu, ka kādreiz tas atmaksāsies. Pats esmu strādājis ārzemēs un varu teikt, īpaši jauniešiem: “Nebrauciet projām, bet izmēģiniet šeit no sākuma, jo tik viegli, kā to būs izdarīt mājās, citur nekur nebūs!”

Ar katru mēnesi pārliecinos, ka Pārgaujas novadā ir daudz vietējo uzņēmēju, kuri ar savu radošo darbu pārstāv sevi ne tikai vietējā tirgū, bet arī nacionālajā un pat starptautiskajā tirgū. Reinis Lācis ir piemērs tam, ka savu ideju par realitāti var pārvērst jebkurā brīdi, ir tikai jāsāk darīt! Un visvieglāk to izdarīt ir mājās.

Ar Reini Lāci sarunājās sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciāliste Elīna Astahovska



© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv