23.09.2019, Pirmdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Lauksaimnieciskai izmantošanai nomājamās zemes Pārgaujas novadā
    Aicinām pieteikties uz zemes vienībām vai tās daļas nomas tiesībām lauksaimnieciskai izmantošanai ...
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
471, pašlaik vēro: 22.

Kādas ir Jūsu domas par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu?
Uzskatu, ka gaidāmā reforma nav tendēta uz reģionu attīstību un nav vajadzīga
Reforma ir vajadzīga
Nav viedokļa
» Sākumlapa



Atskatoties uz Latvijas Bāriņtiesu asociācijas vasaras nometni 2015.gadā


Bāriņtiesas, sākotnēji kā pagasttiesas, pamatojoties uz Saeimā 06.11.1995. izdoto likumu, savu darbību uzsākušas ar 01.03.1996.


    To galvenais mērķis - noskaidrot ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, un kopā ar citām institūcijām - veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm - gādāt par stāvokļa uzlabošanos, rūpēties par to, lai bērns varētu palikt pie saviem bioloģiskajiem vecākiem, bet, ja tas neizdodas un viņš ir no ģimenes jāizņem, darīt visu iespējamo, lai bērnam būtu radīta ģimeniska vide, sameklēti audžuvecāki, kas darītu visu iespējamo, lai sagatavotu mazo pilsoni pilnvērtīgai dzīvei, rūpētos par viņu, aizstāvot viņa mantiskās un personīgās intereses. Tas nav viegls uzdevums.
     Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā laikā atbalstīja bāriņtiesu cēlo mērķi. Kādā no bērniem veltītā pasākumā viņa sacīja: “Diemžēl, dzīvē gadās tā, ka bērns tiek uztverts kā nasta, bet tā taču ir dāvana – mūsu nemirstības garants. Atbildība pret bērnu nav drūms pienākums, bet gaišs un patīkams darbs, kas darāms no sirds. Rūpēties par bērna tiesībām nozīmē rūpēties par cilvēku visplašākajā nozīmē.”

      Bāriņtiesas darbinieka pienākums prasa no cilvēka ļoti daudz: zināšanas, orientēšanos normatīvajos aktos, pieredzi, diplomātiju, prasmi sadarboties ar institūcijām, ģimenēm, bērniem, bieži vien izejamajās dienās un vakara stundās. Darbinieks atsevišķās situācijās ir gan vecāks, gan aukle, gan skolotājs, gan ārsts, gan psihologs, bet vecākam, kurš nonācis bāriņtiesas redzeslokā, ne reti - ienaidnieks.  Nav brīnums, ka rodas situācijas, kad darbinieks tiek novests tādā stresā, ka nezina, kā no tā izkļūt. Kā nozīmīgu konsultatīvu atbalstu ar darbu un profesionālo darbību saistītos jautājumos, es vērtēju bāriņtiesu darbinieku asociāciju. No Latvijā šobrīd 123 bāriņtiesām 100 apvienojušās 04.06.2002. dibinātajā Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijā.

Tās darbības mērķis:

- sekmēt bāriņtiesu darbinieku profesionālo izaugsmi;
- apspriest normatīvo aktu projektus un izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem;
- risināt jautājumus bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanā un citus bāriņtiesu kompetencē esošus jautājumus;
- popularizēt pozitīvo pieredzi bāriņtiesu darbā.

     Tā nav formāli izveidota institūcija, bet gan sabiedriskā kārtā regulāri, plānveidīgi, profesionāli koordinēta organizācija, - supervīzors, ar daudzu gadu garumā izveidotām un ieviestām tradīcijām, kuras atbalsta arvien lielāks bāriņtiesu darbinieku skaits. Asociācijas darbība vērsta uz darbinieku profesionālās efektivitātes paaugstināšanu jebkurā no tās organizētajiem pasākumiem.

      Viena no tradīcijām - vasaras nometņu organizēšana. Šogad astoto gadu pēc kārtas vienā no augusta nedēļas nogalēm triju dienu garumā tā notika Balvos, kur piedalījās 90 darbinieki no visas Latvijas. Aktivitātes par ļoti dažādiem jautājumiem, kuru saturs no gada uz gadu neatkārtojas. Profesionālā ziņā bija iespēja iepazīties ar kolēģu veikumu Balvu novada bāriņtiesā, izrunāt konkrētas darba situācijas ar kolēģiem, ar kuru bāriņtiesām kopīgi skatāmas un uzraugāmas administratīvās lietas. Par rezultātiem dažādās darba grupās, izbraucienos, ikdienas aktuāliem jautājumiem un problēmām bāriņtiesu darbā mūs informēja asociācijas valdes un Saulkrastu bāriņtiesas priekšsēdētāja Baiba Meldere. Kā obligāts pasākums nometnē ir radošās darbnīcas.



      Balvos tā bija darbošanās EKO darbnīcā, ziepju gatavošanas un radošā deju, kā arī skaistuma un veselības darbnīcā. Balvu muižas stallī apskatījām muzeja digitālo ekspozīciju. Sadarbība komandās izpaudās fiziskajās aktivitātēs sporta laukumā starp Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ātrās reaģēšanas jauktajām komandām. Darbiniekiem, kuri sākuši strādāt bāriņtiesā pēdējo divu gadu laikā, pārbaudījums bija jāiztur “Saipetnieku” lauku sētā Lazdukalna pagastā. Plašais senlietu muzeja klāsts, iekoptā zālāja, krāšņumaugu un ziedu platības, iespēja atpūsties un piedalīties muzikālajā uzvedumā “Vasals Latgolā” izraisīja sajūsmu un apbrīnu.

      Neformālā gaisotnē kolēģiem bija iespējams kontaktēties plostojuma laikā pa Balvu ezeru, vakaru sarunās un “supervīzijās”. Bāriņtiesu darbinieku nometnes dalībniekiem bija iespēja piedalīties Balvu pilsētas svētku gājienā, kur varēja gan paskatīties iedzīvotāju bagāto izdomu gājiena noformēšanā, gan pamācīties. Vēlākā vakara stundā varējām baudīt brāļu Ata un Jāņa Auzānu koncerttūres noslēguma skanīgo un atraktīvo, humora pilno dalībnieku pasākumu pilsētas estrādē. Izrādās, ka ne tikai starp krievu māksliniekiem, bet arī starp mūsējiem ir talantīgi un virtuozi akordeonisti, kuru spēli baudījām koncertā.



      Pēc sirsnīgiem un emocionāliem muzikāliem atvadu sveicieniem, iespējas noskaidrot kolēģu intereses, zināšanas, hobijus caur atrakcijām, kā arī tradicionālās slavas dziesmas nodziedāšanas mūsu ēdinātājiem, nometne tika slēgta līdz laikam, kad pēc gada tiksimies bāriņtiesu 20 gadu jubilejas nometnē. Mājupceļš mums vijās caur briežu dārzu “Mežsētas” Rugājas novada Sileniekos. Iesaku ikvienam, ja vien ir iespēja, apmeklēt šo pasakaini mierīgo meža ieloku, apjūsmot tuvumā cēlo meža dzīvnieku, kurš cienājas no cilvēka rokas.

    Ieguvums no nometnes, pirmkārt, man tā ir atkarība, jo no redzētā, izbaudītā ik reizi nepamet vēlme apmeklēt nometni arī pēc gada, jebkurā Latvijas pašvaldībā, neatkarīgi no nometnes programmas. Vairāku gadu garumā esmu ieguvusi pārliecību, ka kolēģi ir izdomas bagāti un ik reizi nometnē dalībniekus sagaida kaut kas jauns un nepiedzīvots. 
     Otrkārt, radošajās darbnīcās man vienmēr ir iespēja uzzināt un iemācīties kaut ko jaunu, esam gatavojuši suvenīrus, filcējuši, gleznojuši, darinājuši lelles, ziedus, darbojušies ar mālu, no lentītēm gatavojuši rotaslietas, bijušas dekupēto pudeļu, floristikas audumu ziedu, ziepju liešanas, gan tango, gan līnijdeju darbnīcas. Novados ir ļoti daudz talantīgu, izdomas bagātu, radošu un aktīvu gan bāriņtiesu darbinieku, gan arī iedzīvotāju.
     Treškārt, šīs nometnes es uztveru tiešām kā profesionālo ieguvumu tādā ziņā, ka neformālā gaisotnē pastāv iespēja gan pilnveidot darba stratēģiju, komandas darbu, gan rast alternatīvu rīcību konkrētā darba situācijā, gan kontaktēties ar kolēģiem, gan tīri psiholoģiski mazināt sevī stresa faktoru un izdegšanu.
   Un visbeidzot tā ir arī sava veida organizēta un ar notikumiem ļoti piesātināta atpūta. Ik vienā novadā ir tik daudz ko redzēt: dabas pieminekļi un ainavas, vēsturiski objekti, pielūgsmes vietas, lauksaimnieku sētas, podnieku darbnīcas.

     Esmu ļoti pateicīga bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdei un kolēģiem, kuri aktīvi darbojas, lai noorganizētu vasaras nometnes un nodrošinātu to darbību arī turpmāk.  

Renāte Kalniņa,
Pārgaujas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja


© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv