21.06.2019, Piektdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma "Rozulas skola" izsole
    Pārgaujas novada pašvaldības īpašumu komisija rīko atklātu mutisku izsoli ar augšupejošu soli nekustamā īpašuma „Rozulas skola”, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā...
  • Lauksaimnieciskai izmantošanai nomājamās zemes Pārgaujas novadā
    Aicinām pieteikties uz zemes vienībām vai tās daļas nomas tiesībām lauksaimnieciskai izmantošanai ...
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
27, pašlaik vēro: 23.

Vai, Jūsuprāt, Pārgaujas novada svētkos būtu nepieciešama uguņošana?
» Sākumlapa



Pašvaldību vadītāji pauž viedokļus par pieaugušo izglītības aktivizēšanu Latvijā
Latvijas novadu pašvaldību  pārstāvji un izglītības politikas veidotāji un īstenotāji  no valsts pārvaldes, mācību iestādēm un nevalstiskajām  institūcijām 11.augustā Rīgā pulcējās seminārā „Pieaugušo izglītības vajadzības un iespējas”, lai spriestu par pieaugušo izglītības attīstības iespējam Latvijā.

(Semināra dalībnieku prezentācijas ir pieejamas IZM mājaslapā: http://www.izm.gov.lv/lv/seminars-pasvaldibu-vaditajiem-11082015)

       Seminārs ir viena no aktivitātēm Izglītības un zinātnes ministrijas  Erasmus+ projektā “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā”.
      Projekta  mērķis ir veidot vienotu pieaugušo izglītības pārvaldības modeli Latvijā. Šis uzdevums ir īpaši aktuāls zinot, ka jau nākamgad IZM sāks administrēt ES struktūrfondu līdzekļus, kas atvēlēti nodarbināto pieaugušo izglītībai, profesionālajai pilnveidei un pārkvalifikācijai.

        Atklājot semināru, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktores vietniece Baiba Bašķere uzsvēra, ka likumā noteikto pašvaldību atbildību par pieaugušo izglītību, ir svarīgi realizēt pēc būtības.  Katrai Latvijas pašvaldībai būtu jāapzina  savu iedzīvotāju intereses un, piedāvājot izglītības programmas, jāmeklē sasaistes punkti ar novada attīstības plāniem un nākotnes redzējumu. Tāpat kā izglītības sistēmas darbiniekiem, būtiska loma cilvēkresursu attīstības virzīšanā ir arī katra novada darba devējiem, uzsvēra Baiba Bašķere.

        Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums raksturoja savu novadu kā vienu no tiem, kurā pēc 2009.gada administratīvi teritoriālās reformas ir izdevies saglabāt pieaugušo izglītības centru „Aizkraukles reģionālā Tautskola”, ko pašvaldība atbalsta arī finansiāli. Iespējams, tieši šis ir viens no iemesliem, kāpēc  novads ir spējis saglabāt vienu no zemākajiem bezdarba procentiem valstī – 6,5%, iepretim vidējam rādītājam 8,6% . Leons Līdums atzina, ka, diemžēl,  Latvijā kopumā  nevar runāt par pašvaldību apzināti realizētu politiku pieaugušo izglītības jomā: pieaugušo izglītošana ir deleģēta vispārējās izglītības mācību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām vai pieaugušo izglītības centriem, taču pašvaldības reti  iesaistās mācību satura veidošanā, īstenotās mācību programmas nav saskaņotas ar novada attīstības vadlīnijām un situāciju darba tirgū, bet drīzāk ir mācību iestāžu biznesa sastāvdaļa.

        Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce uzsvēra LDDK  gatavību iesaistīties pieaugušo izglītības pasākumu veicināšanā un attīstīšanā, piedāvājot vēl aktīvāku nozaru ekspertu padomes līdzdalību, prognozējot virzienus, kuros būtu perspektīvi organizēt pieaugušo mācības.  LDDK veiktie pētījumi liecina, ka vairums uzņēmēju kā vienu no trim galvenajām īpašībām, kas raksturo teicamu darbinieku, min gatavību mācīties, reaģējot uz izmaiņām tirgū. Domājot par pieaugušo izglītību kopumā, īpaši tika akcentēta vajadzība pēc motivējošiem mehānismiem, kas stimulētu darbiniekus mācīties, bet darba devējus – organizēt un  apmaksāt mācības vai  vismaz  – atļaut  darbiniekam mācīties darba laikā. Kā ilgtermiņa stimulējošs mehānisms vislabāk kalpotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmuma ienākumu nodokļa atlaides gadījumos, kad nauda tērēta pieaugušo izglītībai, uzsvēra  A. Līce.

       Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja vietniece Andra Šenberga atzīmēja, ka Latvijā ir reģistrēts ļoti liels izglītības iestāžu skaits, kas īsteno  pieaugušo izglītību—774, kas varētu liecināt arī par nepietiekami augstām prasībām pret izglītības īstenotājiem. Akreditēt mācību programmas un arī pašu mācību iestādi nepieciešams, tikai piedāvājot  tālākizglītību. Profesionālās pilnveides mācību programmas neakreditē, pietiek, ja  akreditēta izglītības iestāde, kas programmu piedāvā. Neformālās izglītības gadījumā jebkuram skolotājam pietiek ar licenci, kuru pēc saviem ieskatiem izsniedz pašvaldība, kuras teritorijā mācības notiek. Daudzos gadījumos šī sistēma izrādās nepietiekami stingra, kas nelabvēlīgi ietekmē pieaugušo izglītības kvalitāti.

     Semināra noslēgumā dalībnieki piedalījās diskusijā par sadarbību pašvaldību, novadu un plānošanas reģionu ietvaros, lai aktivizētu pieaugušo izglītību. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti  arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas plānotajiem pieaugušo izglītības pasākumiem 2015. – 2020. gadam, kurus finansiāli atbalsta ES struktūrfondu  līdzekļi.



Informāciju sagatavoja:
Daina Jāņkalne,
IZM un Eiropas Komisijas projekta
“Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā”
komunikāciju koordinatore,
daina.jankalne@izm.gov.lv

         



© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv